
Ar TALIS pētījuma rezultātiem klātesošos iepazīstināja OECD eksperte Alisona Bērka (Alison Burke) un TALIS pētījuma Latvijā vadītājs, LU Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes Izglītības pētniecības institūta vadošais pētnieks Andrejs Geske. Pēc rezultātu prezentēšanas notika ekspertu diskusija par galvenajām pētījuma atklātajām skolotāja profesijas un mācīšanas attīstības tendencēm.
Daži fakti:
- Skolotāju vidējais vecums OECD valstīs ir aptuveni 45 gadi. Lietuvā un Portugālē 51 gads, bet Latvijā — 50 gadi. Turpretī Turcijas skolotāju vidējais vecums ir 38 gadi, bet Marokā, Apvienotajos Arābu Emirātos un Uzbekistānā — aptuveni 39 gadi. Igaunijā, Ungārijā, Latvijā, Lietuvā un Portugālē vairāk nekā puse skolotāju ir 50 gadus veci vai vecāki.
- Latvijā vecākie skolotāji strādā laukos, salīdzinoši jaunāki – Rīgā, valstspilsētās, kā arī ģimnāzijās
- Latvijā 65 % skolotāju stresu izsauc pārlieku ilgā gatavošanās stundām. Tas kopumā ir maksimālais no visām pētījuma dalībvalstīm. Te jāatzīmē arī Latvijas skolas direktoru viedoklis, ka skolotāju spējas kvalitatīvi mācīt ievērojami ietekmē mācību materiālu trūkums vai neatbilstība. Šis direktoru viedoklis ir maksimālais no visām pētījuma dalībvalstīm.
- 68% Latvijas skolotāju stresu rada nepieciešamība sekot mainīgajām valsts vai pašvaldības iestāžu prasībām. Tikai nedaudz vairāk skolotājiem Lietuvā un Maltā šis ir stresa avots (attiecīgi 70 un 72 %).
- Trešais atšķirīgais stresa cēlonis ir atbildība par skolēnu sasniegumiem. Uz to norāda 73 % Latvijas skolotāju, biežāk tikai Portugāles skolotāji – 78 %.
Izglītības pētījumi ir pierādījuši, ka skolēniem no klasēm ar zemāku sociāli ekonomisko statusu vidēji ir sliktāki sasniegumi. Kopumā Latvijā ir maz klašu, kurās būtu vairāk par 30 % skolēnu no sociāli nelabvēlīgām ģimenēm – tie ir 5 %. Līdzīga situācija ir Čehijā, Dānijā, Igaunijā, Polijā, Slovēnijā un Šanhajā. Pretēja situācija ir Dienvidāfrikā (56 %), Marokā (45 %) un pārsteidzoši, ka arī ASV (44 %)
Vairāk variet iepazīties šeit