Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs
Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Izglītības pētniecības institūts piedalās ESF projekta "Dalība starptautiskos izglītības pētījumos” īstenošanā
Pēdējās izmaiņas veiktas:
10.10.2016

Projekta numurs: 8.3.6.1/16/I/001 ( LU reģ. Nr. ESS 2016/185-3)

PROJEKTA MĒRĶIS

Dalība starptautiskos izglītības pētījumos un starptautisku organizāciju īstenoti pētījumi izglītības politikas izstrādei, kā arī rīcībpolitikas ieviešanas un ietekmes izvērtēšanai

PROJEKTA MĒRĶA GRUPA

Projekta tiešā mērķa grupa ir valsts institūcijas, kas ir atbildīgas par izglītības politikas izstrādi, tās īstenošanas pārraudzību, izglītības satura izstrādi, izglītības kvalitātes novērtēšanu, kā arī starptautisku pētījumu īstenošanu izglītības un zinātnes politikas jomā.

Projekta netiešā mērķa grupa ir augstākās izglītības iestāžu un zinātnisko institūciju personāls, kas izmantos starptautisko pētījumu datus, lai analizētu Latvijas progresu un to ietekmējošos faktorus, kā arī Latvijas izglītības iestāžu pedagogi, kuri var izmantot pētījumu rezultātus un rekomendācijas izglītības procesa pilnveidošanai skolās.

PROJEKTA ĪSTENOŠANAS ILGUMS

2016. gada 1. janvāris - 2019. gada 31. decembris.

PROJEKTA ĪSTENOTĀJS

Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Latvijas Universitāti un Centrālo statistikas pārvaldi.

PROJEKTĀ IEKĻAUTIE PĒTĪJUMI

OECD pētījumi

Starptautiskā skolēnu novērtēšanas programma OECD PISA

OECD PISA (Programme for International Student Assesement) ir ietekmīgākais starptautiskais salīdzinošais izglītības pētījums, kurā piedalās vairāk par 70  valstiīm. Latvija PISA pētījumos piedalās kopš 1998. gada. OECD PISA pētījumi dod iespēju noteikt matemātikas, lasīšanas un dabaszinātņu izglītības kvalitātes līmeni 15 gadīgo skolēnu vidū starptautiskā salīdzinājumā, kā arī dažādu kontekstuālo faktoru un skolēnu sasniegumu saistību.

Projekta ietvaros plānota OECD PISA 2015 rezultātu analīze un PISA 2018 īstenošana.

OECD PISA 2015 pirmo rezultātu paziņošana notiks 2016. gada  6.decembrī plkst.11.30 LU Lielajā aulā Raiņa bulvārī 19.

OECD PISA 2018, kura galvenā satura joma ir lasīšana, izmēģinājuma pētījums notiks 2017. gada pavasarī, bet pamatpētījums – 2018. gada pavasarī. Pirmo rezultātu paziņošana – 2019. gada decembrī.

Informācija par pētījumu OECD mājas lapā: www.oecd.org/pisa/

OECD TALIS 2013 iegūto datu analīze un OECD TALIS 2018

OECD Starptautiskā mācību vides pētījuma OECD TALIS 2013 iegūto datu analīze papildmodulī "PISA/TALIS link" un OECD TALIS 2018 pētījums

OECD TALIS (Teaching and Learning International Survey) ir salīdzinoši jauns pētījums, kura darbība līdz šim noritējusi tikai divos ciklos, pašreiz pētījumā piedalās vairāk nekā 40 valstis un ekonomikas. Latvija savu dalību pētījumā uzsāka tā otrajā ciklā, 2011. gadā. Pētījuma gaitā tiek noteikti starptautiski salīdzināmi izglītības vides indikatori; novērtēta skolotāju izglītība un profesionālā pilnveide, kas ļauj izprast skolotāju vajadzības, plānojot viņu izglītību un tālākizglītību. Tāpat pētījums novērtē un pilnveido skolu pārvaldību. Iegūtie Latvijas skolotāju darbības rezultāti paredzēti, lai tos izmantotu izmaiņu veikšanai skolotāju atalgojuma modelī un pedagogu izglītības organizēšanā.

OECD TALIS 2013 iegūto datu analīzi un dalību OECD TALIS 2018 pētījumā Izglītības un zinātnes ministrija nodrošina sadarbībā ar projekta partneri – Latvijas Universitāti. Plašāku informāciju par pētījuma starptautiskiem aspektiem var atrast OECD mājas lapā TALIS - The OECD Teaching and Learning International Survey  (oecd.org/talis).

Starptautiskais lasītprasmes novērtēšanas pētījums IEA PIRLS 2016

Starptautiskās izglītības sasniegumu novērtēšanas asociācijas (IEA) starptautiskā lasītprasmes novērtēšanas pētījuma (Progress in International Reading Literacy Study) ietvaros starptautiskā mērogā tiek iegūti un analizēti dati par 4. klases skolēnu lasītprasmi, kas ļauj analizēt lasītprasmes sasniegumus un tos ietekmējošos faktorus pamatizglītības posmā.

PIRLS 2016 pētījuma datu savākšana notika 2016. gada pavasarī, 2017. gadā notiek pamatdatu apstrāde. Pirmo rezultātu paziņošana notiks 2017. gada decembrī.

Informācija par pētījumu starptautisko organizatoru mājas lapā 

 

Informācijas par projektu IZM mājas lapā 

 

 

EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentu programmas “Pētniecība un stipendijas” projekts

22. septembrī Latvijas Universitātē notika EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentu programmas “Pētniecība un stipendijas” projekta "ES politikas ietekme uz augstākās izglītības uz zinātnes sistēmas pārmaiņām Norvēģijā un Latvijā"/ “EU policies impact to the transformations of the higher education and research system in Norway and Latvia” (VIAA identifikācijas Nr. NFI/R/2014/006) visu sadarbības partneru iepazīšanās seminārs.

Projektā no Latvijas puses ir iesaistītas trīs augstskolas: Latvijas Universitāte kā vadošais partneris, Rīgas Tehniskā Universitāte un Rīgas Ekonomiskā augstskola (The Stockholm School of Economics in Riga), Norvēģiju pārstāv Ziemeļvalstu inovāciju, zinātniskās darbības un izglītības pētījumu institūts NIFU (Nordic Institute for Studies in Innovation, Research and Education).

Latvijas Universitāti pētījumā pārstāv projekta vadītāja, eksperte Indra Dedze, eksperts, asociētais profesors  Gundars Bērziņš (EVF), projekta zinātniskais vadītājs, vadošais pētnieks, profesors Andrejs Geske (PPMF), kā arī vadošie pētnieki profesors Māris Purgailis (EVF) un profesore Zanda Rubene (PPMF), kā arī projekta vadītājas asistente Vineta Otto.

No Rīgas Tehniskās Universitātes pētījumā piedalās profesore Elīna Gaile- Sarkane, profesore Inga Lapiņa, projekta koordinators Modris Ozoliņš, kā arī virkne fakultātes pētnieku un doktorantūras studentu.

Rīgas Ekonomikas augstskolu pārstāv rektors Anders Palzovs (Anders Paalzow), prorektore Diāna Pauna, pētnieces Zane Cunska un Rita Kaša.

 Projekta mērķis ir novērtēt Boloņas deklarācijas un Lisabonas stratēģijas dokumentu un ar to saistīto procesu ietekmi uz augstākas izglītības sistēmu Latvijā un Norvēģijā. Projekta partneri seminārā pārrunāja jēdziena "zināšanu Eiropa" nozīmi, kā arī abu valstu augstākās izglītības diskursu īpatnības vienotajā Eiropas augstākās izglītības telpā.

Projekta zinātniskais vadītājs profesors Andrejs Geske uzsver, ka projekts ir nozīmīgs universitāšu darbības, tālākās attīstības un konkurētspējas paaugstināšanas kontekstā, domājot par augstākās izglītības telpas efektīvu eiropeizāciju dažādos līmeņos.

 “Augstākās izglītības politikas un  procesi salīdzinošā perspektīvā līdz šim Latvijā ir maz pētīti, tādēļ šis projekts ir atzīstams par nozīmīgu soli augstākās izglītības telpas izzināšanā”, atzina projekta vadītāja Indra Dedze.

 „RTU ir izveidojusies cieša sadarbība ar Norvēģijas augstākajām mācību iestādēm pēdējo pārdesmit gadu laikā, tādēļ jo interesantāk būs sistēmiski salīdzināt augstākās izglītības sfēras kopumā”, piezīmēja Inženierekonomikas un vadības fakultātes starptautisko programmu nodaļas direktors Modris Ozoliņš. „Viens no uzdevumiem mūsu pētniecības procesa ietvaros būs īstenot aptaujas augstskolu un to sadarbības partneru vidū, lai labāk izprastu, kā izmaiņas izglītības sistēmā uztver tie, kuriem augstskolu mācībspēki un zinātnieki strādā”, viņš turpina.  

 “Latvijas un Norvēģijas augstākās izglītības adaptācijas potenciāla un notiekošo izmaiņu salīdzinošā analīze šajā projektā būs ļoti noderīga, jo sniegs jaunas zināšanas par Eiropas Savienības ietekmi uz augstāko izglītību un pētniecību," uzskata projektā iesaistītais pētnieks NIFU un Oslo Universitātes profesors Bjorns Stensakers (Bjørn Stensaker). "Mūsu šodienas tikšanās bija bija ļoti auglīga, jo visi partneri varēja tikties klātienē un diskutēt gan par pētījuma analītisku ietvaru, gan jautājumiem saistībā ar datu vākšanu un analīzi. Šodien mēs vienojāmies par projekta gaitas nozīmīgākajiem uzdevumiem un rezultātiem, ko mums nepieciešams veikt tuvākajos mēnešos,"  uzsver Stensakers. Norvēģijas pētnieks ir pārliecināts, ka: " šis projekts iniciēs jaunas atziņas par to, kā uzlabot augstāko izglītību mūsu valstīs un tā rezultāti būs interesanti augstākās izglītības politikas veidošanai nākotnē ".

Projekts "ES politikas ietekme uz augstākās izglītības uz zinātnes sistēmas pārmaiņām Norvēģijā un Latvijā" noslēgsies 2017. gadā.